1. aprīlī arī Daugmales pamatskolā atzīmēja Joku dienu. Apģērba tēma - komiski un smieklīgi. No rīta visus sagaidīja pārsteigums ar lakotu grīdu - apavus bija jāatstāj pie durvīm. Ieejot skolā, visus sagaidīja zīmīte: ''April, april! Var paņemt savus apavus atpakaļ!''. Skapīšos visiem bija zīmīte, ka viņi ir laimējuši skolas loterijā. Skolēni bija mācījušies anekdotes un stāstīja tās cits citam. Un sporta zālē notika klaunu skriešanas sacensības - komandās pa trim jāuzvelk klauna parūka, jāuzvelk lielas čības un jāskrien līdz puszālei. Tajā piedalījās tikai trīs komandas:

• Jānis Veska (3. klase), Renāts Sīmansons (2. klase), Raivo Lūsis (3. klase)
• Madara Ērika Paidere (4. klase), Eduards Kasparovičs (3. klase), Rolands Zemnieks (4. klase)
• Markuss Geks (2. klase), Markuss Strautmanis (3. klase), Renārs Alainis (4. klase)

Atkritumi. Atkritumi? Atkritumi!

* Ir aprēķināts, ka Latvijā ( ~ 20 – 30 % ) no sadzīves atkritumiem veido iepakojumus, tos arī šķirojam. Mēs šķirojam ar prieku! Vai zināji? Arī mūsu pagastā, Daugmales pagastā, ir ieviesti konteineri atkritumu šķirošanai. Taču par to esamību zin tikai neliela daļa. Eksperimenta laikā tika iztaujāti vairāki cilvēki, 8 no 13 iztaujātajiem zināja to, ka mums pastāv tādi atkritumu šķirošanas konteineri. Tikai 4 no 8 cilvēkiem šķiro atkritumus, taču mēs nezinām to, vai Daugmalē ir vēl dabas draugi, kuri šķiro atkritumus. Tika veikts arī pētījums tam, vai jauno klašu skolēni zin, kas jāliek katras krāsas konteinerā. Ziniet? Viņi bija ļoti zinoši!

• Zilais konteiners paredzēts papīra atkritumiem:

Avīžpapīram Kartonam Rakstāmpapīram Grāmatām * Kastes pirms izmešanas jāsaplacina. * Nav ieteicams mest kartonu un papīru, kas ir slapjš un netīrs.

• Dzeltenais konteiners paredzēts plastmasas atkritumiem:

PET dzērienu pudelēm Tīriem polietilēna maisiņiem Plēvēm * PET pudeles pirms izmešanas jāsaplacina. * Pirms izmešanas vēlams atkritumus atbrīvot no pārtikas atliekām.  

• Zaļais konteiners paredzēts stikla atkritumiem:

Stikla burkām Stikla pudelēm Logu stiklam * Pirms izmešanas vēlams atkritumus atbrīvot no pārtikas atliekām.   Risināmās problēmas? Diemžēl konteineri atrodas nepārredzamā vietā. Tas varētu būt iemesls tam, kādēļ tik maz cilvēku zin par šo atkritumu šķirošanas konteineru eksistenci pagastā, kurā viņi dzīvo. Pieeja konteineriem lietus laikā arī nav viegla, konteineri atrodas zemā vietā, tāpēc nav vēlams doties uz šo vietu lietus laikā, kad sauso zemi nomainījuši dubļi. Tika izvērtēts, vai ir vajadzība konteinerus pārlikt redzamākā vietā: Pie veikala? Pie uzpildes stacijas? Pie kādas dzīvojamās ēkas? Visas šīs problēmas ir atrisināmas, tikai jāatrod pareizais risinājums. Kas notiek? Jautājumi, uz kuriem jaunie šķirotāji vēlas uzzināt atbildes.

• Vai stikls sadalās?

Stikls dabīgos apstākļos nesadalās.

• Cik ilgā laikā sadalās papīrs?

Papīrs sadalās 3 – 4 gadu laikā.

• Cik ilgam laikam jāpaiet, lai sadalītos PET pudeles un plastmasas trauki?

Plastmasa (polimēri) sadalās ~ 70 gadu laikā. (Informācija no Latvijas zaļā punkta tehniskās direktores Undīnes Būdes).   NESLINKOSIM. ŠĶIROSIM. PALĪDZĒSIM. Lielu prieku rada tas, ka Mūsu skola, Daugmales pamatskola, ir Ekoskola. Kaut arī mēs esam maza skola, mēs varam! Mēs spējam palīdzēt videi, mums tas padodas. Mēs cītīgi vācam makulatūru, kura pēc tam tiek vesta pārstrādei. Mēs vācam baterijas, kaut pa gramam, bet mēs to darām! Mazie šķirotāji ir ļoti čakli, viņi pat mājās piekopj draudzīgu iespaidu uz vidi. Viņi pamāca pieaugušos, ka konfekšu papīrīšus jāieliek kabatā nevis jānomet uz zemes, un tad jāiemet miskastē. Jaunie šķirotāji mācās no dabas draugiem, kuri palīdz videi būt tīrai. Nav jau nekas grūts palīdzēt apkārtējai videi. Vienmēr var atrast iemeslu tam, lai kāds cilvēks, kurš nešķiro atkritumus, sāktu to darīt, kaut vai draugu iespaidā, viens solis jau uz priekšu! Laiks spert nākošo, dodamies talkās! Varbūt spersim vēl vienu soli? Iesaistīsim citus dzīvot draudzīgā vidē, būsim aktīvi šķirotāji un talkotāji. Nemetīsim bīstamos atkritumus pļavā, mežā, dīķos. Savāksim tos vienā iepakojumā un nogādāsim tos tiem atbilstošā vietā. Baterijas varam nodot gandrīz katrā veikalā, un arī mūsu skolā notiek „ Bateriju vākšanas akcija’’. Mēs visi varam palīdzēt videi kopīgi. Un arī polietilēna maisiņa neizmešana dabā ir viens liels pluss un viens solis uz priekšu! Elīna Kovaļevska, Daugmales pamatskola, 9. klase.  

ATSAKIES NO IERADUMA ĒST GAĻU -

uzlabo visas dzīvās pasaules vidi.

Pusdienās notiesā kārtīgu maltīti, uzpildi degvielu vai brauc, piezvani draugam, strādā pie datora. It kā sīkums vien ir, bet, ja ņem vērā, ka ikdienu tā rīkojas miljardiem cilvēku visā pasaulē, rezultāts ir iespaidīgs. Klimata pārmaiņas ir viena no mūsdienu būtiskākajām globālajām vides problēmām. Zinātnieki pārliecināti, ka tās izraisa cilvēku radītās darbības - ražošanas procesi un mūsu patēriņa paradumi. Zinātnieki nav vienoti par to, ka klimata izmaiņas ietekmēs ekosistēmas un mūsu dzīvi. Lielākā negatīvā ietekme uz vidi ir pārtikai, transportam un mājoklim. Kopā tās veido 70–80 procenti patēriņa radītās ietekmes uz vidi. Mājdzīvnieku un zivju audzēšana un zveja: patērē ūdens un zemes resursus. Rodas gaisa un ūdens piesārņojums, SEG izmeši, mazinās zivju krājumi un sugu daudzveidība. Dzīvnieki, kurus cilvēki audzē apēšanai, spēj just sāpes – gluži tāpat kā cilvēki. Katru gadu nolūkā iegūt gaļu pasaulē tiek nogalināti vairāki desmiti miljardu dzīvnieku. Tas nozīmē, ka katru minūti cilvēki nogalina vairāk nekā 100 tūkstošus dzīvu būtņu. Turklāt šajos aprēķinos nav iekļauts nogalināto zivju skaits. Cilvēki ciešanas rada arī piena govīm un dējējvistām. Daudzās fermās tās spiestas dzīvot sliktos apstākļos un lielā saspiestībā, un mirst slikto dzīves apstākļu izraisīto slimību dēļ. Tāpēc ideālais risinājums, kā mazināt dzīvnieku ciešanas, ir vegānisms. Savā uzturā mūsu ģimenē cenšas lietot olas, kas nākušas no lauku vistām un tiek turētas brīvībā. Piena produktus cenšamies ņemt no individuālajām saimniecībām. DATI Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006. gadā reģistrēto nogalināto cūku skaits bija aptuveni pusmiljons. Mājputnu skaits 2006. gada beigās Latvijā bija 4,49 miljoni; nokauto un kaušanai pārdoto putnu skaits 2006. gadā bija 13,27 miljoni. Iegūto vistu olu skaits bija 551,3 miljoni, no citiem putniem tika iegūti 1,43 miljoni olu. Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana ir daudzreiz neefektīvāka par graudaugu, dārzeņu un augļu audzēšanu, it īpaši lielajās fermās. Kornelas universitātes speciālisti uzsver, ka “dzīvnieku olbaltuma ražošanai, nepieciešams vismaz astoņas reizes vairāk fosilā kurināmā nekā augu olbaltuma ražošanai, lai gan iegūtais dzīvnieku olbaltums ir tikai 1,4 reizes barojošāks par tādu pašu augu olbaltuma daudzumu”. Arī zvejniecība nodara postu dabai. Saskaņā ar ANO aprēķiniem vairāk nekā 70% pasaules zivju sugu ir tuvu izzušanai. Zvejojot ar traļiem, kuri mūsdienās tiek nolaisti līdz pat divu kilometru dziļumam, tiek nodarīts neatgriezenisks posts dziļo ūdeņu ekosistēmām. Katru reizi, kad tīkls tiek vilkts pa dzelmi, tiek iznīcināts līdz 25 procentiem dzīvās radības, kas mīt jūras gultnē. Attīstītajās valstīs mājlopiem tiek izbarota lielākā daļa no ikgadējās labības ražas. Piemēram, saskaņā ar ASV Department of Agriculture datiem Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 90% sojas, 80% kukurūzas un 70% graudu ražas apēd fermas dzīvnieki. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ziņo, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mājlopiem tiek izbaroti 50 procenti no visām saražotajām antibiotikām, kuras caur gaļu un pienu vēlāk nonāk cilvēku organismā. Vai mūsu senči ēda gaļu? Ne tik sen daudzu pētījumu rezultātā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka mūsu senči bijuši veģetārieši, izņemot ārkārtas krīzes periodus. Vienīgi pēdējā ledus laikmetā, kad ierastā pārtika – rieksti, augļi un dārzeņi – kļuva nepieejama, senajiem cilvēkiem nācās uzturā lietot gaļu, lai izdzīvotu. Ieradums saglabājās arī pēc ledus laikmeta beigām – dažiem nepieciešamības pēc (kā eskimosiem un ciltīm, kas dzīvo galējos Ziemeļos), citiem tradīciju vai citu iemeslu pēc. Cilvēces vēsturē vienmēr bijušas personības un cilvēku grupas, kas apzinājās tīras pārtikas svarīgumu veselības un skaidra prāta labad, vai arī dvēselisku iemeslu dēļ. Šie cilvēki bija veģetārieši. Slavenību veģetārā dzīve Latvijā Šeila Andersone – modes māksliniece Jānis Brizga – zaļais aktīvists; biedrības “Zaļā brīvība” un Vides konsultatīvās padomes vadītājs Lolita Čigāne – 10. Saeimas deputāte, nevalstisko organizāciju aktīviste Santa Didžus – aktrise, “Māmiņu kluba” vadītāja Elita Drāke – kluba “Emergo” dibinātāja un prezidente Viesturs Dūle – televīzijas zvaigzne, mūziķis, filmu režisors, producentu grupas “Mēmais šovs” vadītājs Andris Freidenfelds jeb Fredis – dziedātājs, aktieris, komiķis un Radio SWH dīdžejs. IndyGo – grupas mūziķi Linda Ikauniece, Mārtiņš Vaters, Andrejs Verza, Jānis Volkinšteins un menedžere Zane Volkinšteine) Voldemārs Irbe jeb Baskājis Irbīte (1893-1944) – gleznotājs Kaspars Korbs – triatlonists, Latvijas Triatlona federācijas viceprezidents. Māra Ķimele – teātra režisore, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Laima Muktupāvela – rakstniece un publiciste Oskars Peipiņš – psihoterapeits, ārstniecības un dziedniecības centra “Akvilona” vadītājs Rihards Pīks – politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais LR kultūras ministrs un bijušais LR ārlietu ministrs Āris Rozentāls – Dailes teātra aktieris dibinātājs un vadītājs Anna Rozīte – TV raidījumu vadītāja Henrieta Švāne – teātra kritiķe Mana veģetāriskā dzīve. No gaļas, zivīm ģimenē sākām atteikties jau ļoti sen, bet kā veģetāriete esmu jau 5 gadus. Sākuma, nemaz nenojautu, ka mēs pakāpeniski kļūstam par veģetāriešiem. Kad gaļas vairs nebija mūsu ģimenes ēdienkartē, tad tikai sāku nojaust. Pāris mēnešus bija liela kāre pēc kāda garda gaļas kumosa, bet tad sāku pierast pie šādas dzīves. Kad uzzināju, kā dzīvnieki mokās un kādas sekas ir dabai, kad mēs, cilvēki ēdam gaļu to man vairs negribējās. Visu ko cilvēka organismam vajag es varu iegūt no daudz, dažādiem produktiem, nenodarot kaitējumu dabai un neliekot kādam mirt, lai man tiktu kāds sulīgs šašliks. Sabalansējot savu uzturu, es spēju iegūt visu nepieciešamo. Kā pierādījums ir mana veselība un asinsanalīzes, ko regulāri veicam ik gadu. Tās man ir labas, es esmu vesela, paēdusi un priecīga, bez kaitējuma dabai. Man pavērās daudzveidīga, garšīga ēdienkartes. Daudzas receptes tiek ņemtas no 1935.g. E. Ogas grāmatas Veģetārais galds (latviešu ēdienkarte). Manas neērtības ko sagādā veģetārā dzīve. No skolas 121 skolēniem tikai 2 ir veģetārieši, es un mans brālis. Skolēnu ēdinātāji mums sastāda atsevišķu ēdienkarti. Piemēram zivs vai kotletes vietā piedāvā biezpienu, dārzeņu sautējumu. Saskāros, ka cilvēku uzskata, ka veģetārieši ēd zivis, bet tā nav. Tāpēc dažreiz man sanāk kāda ķibele. Nezinātāji domā, ka es nesaņemu pietiekami to visu, kas ir gaļā. Ja man gribētu gaļu ēst es to ēstu, bet es nevēlos. Nevēlos, lai kāds ciestu. Ēdienkarti mamma plāno tā, lai es iegūtu visu veselīgai attīstībai. Veģetārs uzturs nespēj likvidēt visas ekoloģijas problēmas, taču atteikšanās no gaļas var dot nozīmīgu ieguldījumu nabadzības un bada mazināšanā uz pasaules, kā arī vides problēmu risināšanā.

Veģetārisms nav tikai mūsdienīgs un moderns dzīvesveids, bet arī līdzeklis cīņā par pasaules ekoloģiju.

Lai dzīvē kaut ko mainītu, ir no kaut kā jāatsakās.

________________________________________________________________________ www.vegetarisms.lv/ ,http://www.partikasdb.lv/veseliga-uztura-forums, http://vegetarian.lv/,  filmas  http://veg-tv.info/Earthlings, https://www.youtube.com/watch?v=pgqIYFQig_Q,https://www.youtube.com/watch?v=alQU0y_XFpg https://www.youtube.com/watch?v=YVb1zTE0jD Adelīna Ozola, Daugmales pamatskola, 6. klase

  Šā gada 6. martā Salaspils 1. vidusskolā notika ģeogrāfijas olimpiāde 9. klašu grupā. Veiksmīgs starts izdevās Kristīnei Skudrītei, kura ieguva III vietu un parādīja labas zināšanas Latvijas ģeogrāfijas jautājumos.  

Ģeogrāfijas skolotāja

Inga Neizaka

No 20. līdz 22. februārim Vides izglītības fonds kopā ar Ulbrokas vidusskolu, Stopiņu novada domes atbalstu, īstenoja nu jau otro (pirmais forums notika pagājušajā gadā Daugmales pamatskolā, un to atbalstīja Ķekavas novada dome) Ekoskolu ziemas forumu, kas pulcēja 160 dalībniekus - skolotājus un skolēnus, no vairāk kā 40 dažādām Latvijas izglītības iestādēm, kas iesaistījušās Ekoskolu programmā. Šajā forumā piedalījās Daugmales pamatskolas Eko padomes locekles Kristiāna Viša, Betija Alaine, Monta Bergmane un koordinatore Žanete Ceļmalniece. Ekoskolu vides forums ir izglītojošs pieredzes apmaiņas pasākums ekoskolu pārstāvjiem.  Tā ietvaros notika apmācības un praktiskas nodarbības, kas sniedza iespēju dalīties pieredzē par vides izglītības īstenošanu. Ekoskolu Ziemas Foruma mērķis ir veidot izpratni par Ekoskolu programmu, tās saistītajiem jautājumiem un saprast, kā dažādas idejas iespējams īstenot praksē, lai tā kļūtu par ikdienas rīcību. Ekoskolu forums sniedza iespēju iepazīt vienam otru, gūt jaunas zināšanas, dalīties pieredzē, kā arī rast papildus motivāciju un iedvesmu arī turpmāk dzīvot videi draudzīgi gan savā Ekoskolā, gan ikdienā. Piektdien, foruma pirmajā dienā, dalībniekiem bija sarūpētas iepazīšanās spēles un izzinošā pārbaudījumu taka pie dabas, pieredzes apmaiņas un iedvesmojošo stāstu sesija skolotājiem, vakara sarunas ar vides žurnālisti Anitru Toomu, ekskursija uz SIA „EKO GETLIŅI”, dažādas darbnīcas – multimediju darbnīcu, Fizmixs komanda iepazīstināja ar savu skatījumu uz ekotēmām, bet ar Ulbrokas vidusskolas radošo komandu kopā tika veidoti ietērpi lampiņām. Vakara noslēgums bija kopā ar grupu New Age Travelers. Otrajā dienā bija dažādas nodarbības un lekcijas, kas sasaistās ar visām astoņām Ekoskolu tēmām, kas ir: atkritumi,  enerģija,  ūdens, transports, veselīgs dzīvesveids, iestādes vide un apkārtne, mežs, klimata pārmaiņas. Pēc lekcijām Ekoskolu pārstāvjiem bija iespēja gūt jaunas iemaņas, kas noderēs turpmākā darbā un kopumā ikdienā. Mēs varējām piedalīties vairākas prasmju darbnīcās. Notikumiem bagātās dienas beigās bija iespēja baudīt īsfilmas un zaļo humoru ar improvizācijas teātri Improzoo.

Sagatavoja

Žanete Ceļmalniece